Finanšu ministrija atklāj rekordlielas jenu pirkšanas intervences, kas veiktas 2026. gada vasarā

Finanšu ministrija 2026. gada 9. novembrī paziņoja par ārvalstu valūtas intervences rezultātu dienas sadalījumu laikposmā no 2026. gada jūlija līdz septembrim. Dati atklāj, ka Japānas valdība jūlija beigās un augusta sākumā iesaistījās masveida jenu pirkšanas operācijās, lai ierobežotu valūtas vērtības samazināšanos. Šīs intervences ietvēra rekordlielu vienas dienas operāciju un retu koordinētus centienus ar Amerikas Savienoto Valstu valdību.

Rekordliela intervences skala

Saskaņā ar Japānas plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju operāciju mērogs bija bezprecedenta. 2026. gada 30. jūlijā tika veikta jenu pirkšanas intervence 7,975,6 miljardu jenu apmērā. Šis skaitlis ir lielākais vienas dienas jenu pirkšanas intervence rekordā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu 6,278,7 miljardu jenu apmērā, kas tika noteikts 30. aprīlī, ziņo Japānas plašsaziņas līdzekļi.

Neilgi pēc tam pastiprinājās intervences darbība. 2026. gada 31. jūlijā Japānas un ASV valdības veica koordinētu jenu pirkšanas intervenci, iezīmējot pirmo šādu kopīgu rīcību 28 gadu laikā. Japānas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka šie koordinētie centieni bija 5,552,3 miljardi jenu. Tam sekoja vēl viena jenu pirkšanas intervence 1,871,4 miljardu jenu apmērā 2026. gada 3. augustā pēc paziņojuma par koordinētu rīcību. Kopumā šīs trīs intervences dienas bija 15,399,3 miljardi jenu.

Intervenču mērķis bija stabilizēt valūtu, kas bija ievērojami novājināta. Pirms šo darbību veikšanas jena jūlija beigās bija samazinājusies līdz gandrīz 164 jenām par dolāru. Pēc virknes intervences pasākumu maiņas kurss uz laiku nostiprinājās līdz 155 jenu līmenim. Vietējie mediji arī ziņoja, ka 2026. gada septembrī un oktobrī intervences netika veiktas.

Valdības nostāja un ekonomiskais konteksts

Valdības atbildes mērogs liecina par augstu bažu līmeni attiecībā uz valūtas svārstīgumu. Tsuyoshi Ueno, Nissen Foundation Research Institute galvenais ekonomists, atzīmēja, ka 3. augusta intervences mērogs bija pārsteidzošs un ka valdības krīzes sajūta attiecībā uz jenu vājumu bija acīmredzama, vēsta Japānas plašsaziņas līdzekļi.

Finanšu ministre Satsuki Katayama paziņoja, ka ministrija uztur ciešu saziņu ar ASV Valsts kasi un nevilcinās veikt turpmākas koordinētas intervences, ziņo vietējie mediji. ASV finanšu ministrs Skots Besents atbalsoja šo noskaņojumu, norādot, ka Amerikas Savienotās Valstis nevilcināsies piedalīties turpmākajās koordinētajās intervencēs, vēsta Japānas plašsaziņas līdzekļi.

Lai gan intervences bija paredzētas, lai ierobežotu valūtas kritumu, jenas vājumu var izraisīt strukturāli faktori Japānas ekonomikā un pašreizējā situācija Irānā. 2026. gada 9. novembra rītā Tokijas tirgus redzēja dolāra/jenas likmes tirdzniecību zemajā 158 jenu diapazonā.